Scan barcode
A review by ezran
Nolādēto leģions by Sven Hassel, Māris Sīmansons, Āris Jansons
5.0
“Austrumos no Volkovas mēs tikām ievilkti smagā kaujā, kurā krievi sūtīja tankus un iznīcinātājus. Kādā sagrautā mājā te, Volkovā, mēs atradām rudu kaķi sēžam ratos un ārkārtīgi izmisīgi ņaudam no aukstuma un bada. Mēs viņam ar varu ielējām mutē mazliet šņabja un iedevām kaut ko ēdamu, un, kad mums bija jādodas projām no šis mājas, paņēmām līdzi. Tā kā viņš bija sarkanīgs, mēs viņu nosaucām par Staļinu.”
“”Pirms es jūs sveicu mūsu burvīgajā mazajā kūrortā, jums par visu vislabāk būtu jāzina, kas jūs tādi esat.
Jūs esat netīru slampu un draņķu bars, cūcisks pūlis, jūs esat cilvēces atkritumi. Jūs tad ir esat bijuši vienmēr, un tādi jūs paliksiet līdz savas nāves stundai. Un, lai jūs varētu izbaudīt savu pretīgumu, mēs raudzīsimies, lai jūs nomirtu lēni, ļoti lēni, tā, lai jums visiem pietiktu laika. Es jums personīgi apsolu, ka neviens neko neizmānīs. Jūsu ārstnieciskais kurss tiks ievērots, kā pienākas. Man būs šausmīgi žēl, ja kādam no jums kaut kas ies secen.
Un tagad es jūs sveicu SS un Vermāhta soda izciešanas koncentrācijas nometnē Lēngrisā.
Laipni lūgti, dāmas un kungi, Lēngrisas nāves nometnē.””
“Mani aizveda pie SS šturmbanfīrera Šendriha. Viņam pie logiem bija aizkari. Tie bija vienmērīgi tīri. Iedomājieties tikai, aizkari! Gaiši zaļi aizkari ar dzelteniem rakstiem. Gaiši zaļi ar dzelteniem rakstiem. Gai…
“Uz ko, velns parāvis, jūs tur blenžat?”
Es sāku. “Ne uz ko, Herr šturmbanfīrer. Piedodiet man, padevīgi ziņoju, ka es ne uz ko neblenžu.” Un iedvesma man lika piebilst zemā balsī: “Padevīgi ziņoju, ka vienkārši blenžu tāpat vien.”
Viņš samulsis paskatījās uz mani.”
Šī un otra latviski izdotā daļa šajā sērijā ir vienas no manām mīļākajām grāmatām. Pirmo reizi lasīju par karu šādā veidā. Viss bija ļoti brutāli parādīts, kā tam arī būtu jābūt. Svens un viņa biedri ar laiku ļoti notrulinajās pret ciešanām un kara šausmām tiktāl, ka pat smējās par to.
Vārdu sakot, ļoti labi un izklaidējoši uzrakstīts par vienu no šausmīgākajiem kariem pasaules vēsturē, turklāt ar humoristisku pieskaņu, kas man lika brīžiem pat smieties.
Es ļoti gribētu, kaut latviski būtu iztulkotas vēl viņa grāmatas, taču, cik man zināms, tad diemžēl nav.
Stabils 5/5
“”Pirms es jūs sveicu mūsu burvīgajā mazajā kūrortā, jums par visu vislabāk būtu jāzina, kas jūs tādi esat.
Jūs esat netīru slampu un draņķu bars, cūcisks pūlis, jūs esat cilvēces atkritumi. Jūs tad ir esat bijuši vienmēr, un tādi jūs paliksiet līdz savas nāves stundai. Un, lai jūs varētu izbaudīt savu pretīgumu, mēs raudzīsimies, lai jūs nomirtu lēni, ļoti lēni, tā, lai jums visiem pietiktu laika. Es jums personīgi apsolu, ka neviens neko neizmānīs. Jūsu ārstnieciskais kurss tiks ievērots, kā pienākas. Man būs šausmīgi žēl, ja kādam no jums kaut kas ies secen.
Un tagad es jūs sveicu SS un Vermāhta soda izciešanas koncentrācijas nometnē Lēngrisā.
Laipni lūgti, dāmas un kungi, Lēngrisas nāves nometnē.””
“Mani aizveda pie SS šturmbanfīrera Šendriha. Viņam pie logiem bija aizkari. Tie bija vienmērīgi tīri. Iedomājieties tikai, aizkari! Gaiši zaļi aizkari ar dzelteniem rakstiem. Gaiši zaļi ar dzelteniem rakstiem. Gai…
“Uz ko, velns parāvis, jūs tur blenžat?”
Es sāku. “Ne uz ko, Herr šturmbanfīrer. Piedodiet man, padevīgi ziņoju, ka es ne uz ko neblenžu.” Un iedvesma man lika piebilst zemā balsī: “Padevīgi ziņoju, ka vienkārši blenžu tāpat vien.”
Viņš samulsis paskatījās uz mani.”
Šī un otra latviski izdotā daļa šajā sērijā ir vienas no manām mīļākajām grāmatām. Pirmo reizi lasīju par karu šādā veidā. Viss bija ļoti brutāli parādīts, kā tam arī būtu jābūt. Svens un viņa biedri ar laiku ļoti notrulinajās pret ciešanām un kara šausmām tiktāl, ka pat smējās par to.
Vārdu sakot, ļoti labi un izklaidējoši uzrakstīts par vienu no šausmīgākajiem kariem pasaules vēsturē, turklāt ar humoristisku pieskaņu, kas man lika brīžiem pat smieties.
Es ļoti gribētu, kaut latviski būtu iztulkotas vēl viņa grāmatas, taču, cik man zināms, tad diemžēl nav.
Stabils 5/5